Labs lēmumu pieņēmējs – puse no laba vadītāja

Autori: Māra Uzuliņa, Human Source

48–62% no vadītāja sasniegumiem nosaka pieņemto lēmumu kvalitāte¹, līdz ar to spēja izdarīt stratēģiskas izvēles jebkuros apstākļos ir būtiskākā no menedžera kompetencēm, pārējām prasmēm un zināšanām kopā atstājot otru pusi no vadītāja panākumu “pīrāga”. Bet vai ir iespējams jau atlases laikā izmērīt, cik labs lēmumu pieņēmējs būs jaunais vadītājs? Un vai lēmumu pieņemšanas prasmi var iemācīties?

Lēmumu pieņēmēja paradokss

Labu lēmumu pieņēmēju raksturo tāda neizmērāma un situatīva īpašība kā racionalitāte, mazliet tveramāka – spēja novērtēt riskus. Vēl svarīga kritiskā domāšana, emocionālā inteliģence, domāšana ilgtermiņā, laba jušanās nenoteiktībā, spēja pielāgoties un gatavība strādāt ar pretrunīgu, nepilnīgu informāciju. Par labu un reizēm par sliktu var nākt arī pieredze, jo tajā balstīti lēmumi var būt ātri (kas ir šķietami labi dinamiskā uzņēmējdarbības vidē), bet pakļauti riskam neņemt vērā mūsdienu pasaules strauji mainīgo dabu.

Te iezīmējas sarežģītība – labam vadītājam lēmumi jāpieņem ātri, bet pārdomāti, šodien, bet ar skatu rītdienā, un pārliecinoši, atrodoties nenoteiktībā. Tas viss jāattiecina uz cilvēku, kuru ierobežo ārēji un iekšēji resursi, organizācijas un personīgās dzīves konteksts. Tas nozīmē, ka indivīda potenciāls šajā ziņā ne vienmēr izpaužas pilnībā, pat ja tas ir liels.

Atbildību par lēmumu kvalitāti nevar uzlikt tikai uz to pieņēmēju pleciem. Pētījumi liecina, ka vadītājiem var piemist spēcīgas lēmumu pieņemšanas spējas, bet tās var neīstenoties praksē, ja uzņēmumā nav atbalstoša organizatoriskā struktūra¹. Lēmumu procesu ietekmē pieejamās informācijas kvalitāte un apjoms, darba kolektīva dinamika (būtiska ir saliedētība un ticība, ka tiek strādāts vienam mērķim un saskaņā ar vienotiem morāliem apsvērumiem, kas veicina savstarpēju uzticēšanos), kā arī zināšanas un pieredze par lēmumu sekām un ieguvumiem². Svarīgi, ka uzņēmumā ir caurspīdīgi procesi, skaidra lēmumu pieņemšanas gaita.

Kā zināt, ka jaunais vadītājs pieņems labus lēmumus?

Vadītāju atlasi sarežģī tas, ka teju visas laba lēmumu pieņēmēja iezīmes ir mīkstās prasmes (soft skills), un objektīvi izmērīt tās ir neiespējami. Dažādi testi un praktiski uzdevumi var iezīmēt tendences, zināmas dotības un talantus, kā arī palīdzēt savstarpēji salīdzināt kandidātu sniegumu, tomēr reālo lēmumu pieņemšanas kompetenci var pamanīt vien tad, kad vadītājs sācis darbu.

Lēmumpieņemšanas spēju izzināšanai var izmantot dažādus testus, kas balstās psiholoģijas teorijās un lielākoties mēra konkrētu kognitīvu vai neiroloģisku aspektu, līdz ar to var iezīmēt tikai to, vai konkrētajam kandidātam ir tāds “aprīkojums”, kas var sekmēt labu lēmumu pieņemšanu.

Vadītāju atlasē mēdz izmantot situācijās balstītu spriedumu testus (Situational Judgement Tests), kuros kandidātiem tiek piedāvāti reāli darba scenāriji un vairāki rīcības modeļi, no kuriem jāizvēlas piemērotākais.

Vairākas metodes vienā apvieno “Assessment Centre”, kas ir viena no visaptverošākajām novērtēšanas metodēm, jo tiek vērtēta kandidātu iesaiste diskusijās, rīcība simulētās situācijās, psiholoģisko testu rezultāti, kā arī sniegums citos uzdevumos. Tā iespējams pārbaudīt  kandidāta spējas argumentēt savus spriedumus, lēmumpieņemšanas ātrumu, prasmes izvirzīt prioritātes un ietekmi uz citiem.

Esošo vadītāju spēju mērīšanai un monitorēšanai ilgākā laika posmā izmanto “360 grādu novērtēšanu”, kur menedžera lēmumu kvalitāti un citas kompetences vērtē vadītāji, kolēģi un padotie.

Lai arī metodes eksistē, tās var iezīmēt tikai aptuvenu ideju par konkrēta cilvēka spējām. Tās neļauj paredzēt, cik labus vai sliktus lēmumus jaunais vadītājs pieņems.

Kā kļūt labākam lēmumu pieņemšanā?

GAABS 2025. gada pētījumā par dažādu līmeņu darbinieku pieredzi 91% respondentu savas ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanas prasmes vērtēja augstāk par vidējo. Lielākā daļa atzina, ka šīs prasmes nav ieguvuši vai nostiprinājuši izglītības iestādē vai uzņēmuma treniņā, taču 85% aptaujāto vēlētos, lai viņu organizācijā būtu iespēja šīs prasmes apgūt³. Bet vai ir iespējams iemācīties pieņemt labākus lēmumus? Īsā atbilde – ir, bet to var izdarīt tikai… pieņemot lēmumus.

Tā kā reālajā dzīvē tas var būt vai nu riskanti, vai vienkārši grūti izdarāms, pastāv mākslīgā intelekta darbināti “trenažieri”, kuru lietotājam jāpieņem lēmumi dažādās potenciāli iespējamās situācijās. Piemēram, “SkillWee” ⁴ piedāvā interaktīvas simulācijas un tūlītēju atgriezenisko saiti par pieņemto lēmumu.

Lēmumu pieņemšana ir komplekss process, kas ietver kognitīvo, emocionālo un sociālo spēju izmantošanu, tad jebkuras “sastāvdaļas” uzlabošana ietekmēs lēmumu kvalitāti. Vienkāršā valodā – jebkas, kas mūs padara gudrākus, būs noderīgs labāku lēmumu izdarīšanā.

Mākslīgais intelekts – kruķis sliktam lēmumu pieņēmējam?

Varētu šķist, ka nav vērts uztraukties par to, cik spēcīgi lēmumu pieņemšanā esam, ja to visu drīz veiks mākslīgais intelekts. Tajā ir daļa patiesības, jo pavisam vienkāršus lēmumus, piemēram, par atlaižu piešķiršanu noteiktai klientu grupai, labi apmācīts mākslīgā intelekta rīks jau ir spējīgs lemt patstāvīgi. Bet kā ir ar sarežģītākiem lēmumiem?

Tādi MI lēmumu pieņemšanas automatizācijas risinājumi kā “Sapiens Decision” ⁵ un “Diwo” ⁶ spēj analizēt lielu datu apjomu, modelēt nākotnes scenārijus, tos salīdzināt, un dara to ātrāk un precīzāk nekā cilvēks. Lielā mērā mākslīgā intelekta rīki var kalpot par kruķi lēmumu pieņemšanā “klibam” vadītājam, jo iesaka risinājumus un strukturē izvēles, tomēr galīgais lēmums jāizdara un atbildība par izdarīto izvēli jāuzņemas cilvēkam.

“Provenir” veiktā aptaujā iezīmējas uzņēmumu apņēmība 2026. un tuvākajos gados investēt “lēmumu intelektā” (decision intelligence), lai gan 97% atzīst, ka saskaras ar grūtībām ieviešanā. Kā galvenie traucēkļi minētas bažas par atbilstību normatīvajām prasībām, lēmumu caurspīdīgums un pamatotība, kā arī problēmas integrēt MI risinājumus esošajās sistēmās⁷. Vairāk nekā puse respondentu saredz to kā iespēju palielināt operāciju efektivitāti, nodrošināt labāku klientu pieredzi, pilnveidot biznesa stratēģijas un ātrāk adaptēties konkurences un tirgus izmaiņām⁷.

Atgriežoties pie cilvēciskās lēmumu pieņemšanas, svarīgākais jautājums nav, vai esam labi vai slikti lēmumu pieņēmēji. Būtiskākais ir – vai apzināmies, KĀ pieņemam lēmumus. Tieši apzinātība palīdz pieredzei kļūt par pilnveidošanos.

---

Izmantotie avoti: