Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4 procenti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentiem un gada laikā par 0,2 procentiem. Labā ziņa – samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Eiropas Savienībā 2025. gada maijā bezdarba līmenis bija 6,3 procenti un lēnām turpina pazemināties.
“Human Source” vadītājs norāda, ka speciālistu Latvijā kļūst aizvien mazāk. “To mēs jūtam, uzrunājot kandidātus uz tehniskākām pozīcijām, piemēram, inženieru, projektu vadības. Cilvēki mazāk absolvē augstskolas, un darbspējīgo cilvēku tieši šajā vecumā kļūst mazāk,” stāsta Bļinovs. Viņš vērtē, ka nākamo 10 gadu laikā šo cilvēku skaits samazināsies pat par 132 000, un tas nozīmē, ka konkurence par darbiniekiem pieaugs, kas atspoguļosies arī darba algās. Viņš uzskata, “lai piesaistītu cilvēkus, potenciālajiem darbiniekiem būs jāpiesola vairāk”. Lai ar mazākām izmaksām piesaistītu darbiniekus, darba devējiem būs rūpīgāk jāpiedomā pie sava tēla.
Ir uzskats, ka jauniešu vidū tiešām populāra ir nostāja, ka izglītība nav primāri nepieciešama un zināšanas var iegūt neformālos kursos vai kur citur. “Cilvēks savā būtībā ir slinks – ja kaut ko var nedarīt, tad nedara. Ir jābūt pietiekami lielai motivācijai, lai kaut ko sasniegtu. Viss sākas ar mērķi. Ja tā mērķa nav, tad vai nu vecāki piespiež, vai draugi iedvesmo, vai ietekmē kāds cits ārējs faktors.”
Bļinovs norāda, ka darba tirgū ir daži vecā kaluma uzņēmēji, darba devēji, kuri uzskata, ka cilvēkam ir jānopelna sava vieta uzņēmumā un sākumā nepienākas augsta alga. “Liela daļa jauniešu to ceļu nevēlas iet. Viņi meklēs uzņēmumu, līdzīgi domājošus uzņēmējus, kuri uzreiz var novērtēt potenciālu, kur var saņemt uzreiz.” Šāda situācija varētu nozīmēt, ka darba tirgū būs tādi uzņēmumi, kuri darbiniekus meklēs ilgi un, lai piesaistītu, vairāk domās par uzņēmuma tēlu.
Vai formālo izglītību var aizstāt ar pieredzi?
Bļinovs tomēr uzskata, ka formālo izglītību ar pieredzi aizstāt tiešā veidā nevar: “Formālajā izglītībā iemāca tēmas, kas varbūt nav nepieciešamas ikdienas darbā, bet, iespējams, tās var pielietot kādās kritiskās situācijās. Caur pieredzi tu vari iegūt tās zināšanas, kas tiek pielietotas ikdienas situācijās. Ne vienmēr caur pieredzi tu vari iegūt visu informācijas apjomu.” Viņš tomēr norāda, ka gan neformālā, gan formālā izglītība darbā ir svarīga un vienai vai otrai noteikti ir jābūt, vēl ideālāk – ja ir abas.
“Ja tev tā bakalaura nav, tas nenozīmē, ka dzīvē pazudīsi. Bakalaura iegūšana vairāk nozīmē to, ka cilvēks kaut ko ir pabeidzis, izgājis cauri kādām grūtībām. Cits jautājums – vai viņš ir lauzis sevi, lai bakalauru pabeigtu, vai – pretēji – viņam tas ir paticis?” Svarīgi arī saprast, vai zināšanas, kuras šis cilvēks ir ieguvis, viņš tiešām arī pielieto ikdienā. Viņa pieredzē lielākā daļa kandidātu atzinusi, ka tās neizmanto. “Noteikti var teikt, ka izglītība bagātina, jā, bet pieredze nostiprina zināšanas. Taču, strādājot un darot kaut ko bez zināšanām, tas ir tikai eksperiments – sanāks vai nesanāks. Kaut kādām zināšanām ir jābūt, lai kaut ko darītu.” Tādēļ bieži vien vadītāji papildina savas zināšanas un reizēm dzīves laikā iegūst pat vairākus bakalaura vai maģistra grādus dažādās jomās, lai iegūtās zināšanas varētu pielietot praksē.
Avots: