Autori: Māra Uzuliņa, Human Source
Ir silts jūlija rīts, spīd saule, neviena lietus mākonīša, un atvaļinājumā dodas… vadītājs. Ko par to domā kolektīvs? Un viņš pats? Dažiem visgrūtākais ir pieņemt, ka darbs var ritēt veiksmīgi arī bez viņiem, citi atviegloti nopūšas – beidzot atpūta! – un to patiešām izbauda. Diemžēl tie otrie ir mazākumā. Vadītāja prombūtne ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pārbaudīt organizācijas stiprumu.
“Norstat” aptaujā secināts, ka 63% strādājošo Latvijā atvaļinājumā mēdz risināt darba jautājumus (trešdaļa dara to regulāri, ne dažreiz). 1 “Perceptyx” veiktā pētījumā izkristalizējās trīs veidu uzvedības modeļi atvaļinājumā – plānota strādāšana, neplānota strādāšana un īsta atpūta. 29% respondentu apzināti plāno strādāt savā atpūtā, un cilvēkresursu vadītāji šo uzvedību izvēlas 1,5 reizes biežāk nekā citi darbinieki. Neplānoti darbam atvaļinājuma laikā visbiežāk pieslēdzas vecākie vadītāji un darbinieki, kas nesen uzsākuši strādāt (43%). Vien 28% aptaujāto spēj pilnībā norobežoties no veicamajiem pienākumiem. Tie visbiežāk ir gados vecāki darbinieki un tie, kas nav saistīti ar vadības funkciju. 2
Kas var noiet greizi?
Vadītāja “aizsūtīšana” atvaļinājumā, ir lielisks tests, lai noskaidrotu, cik labi strādā organizācija. Tas var kalpot kā ikgadējā vizīte pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, vai sistēmā ir kāds nevēlams simptoms, kāds deficīts, kas palaists garām.
Un kas gan var noiet greizi? Ja iztēlotās atbildes uz šo jautājumu vadītājam rada trauksmi, ir skaidrs, ka ir laiks ne tikai atpūtai, bet arī procesu, kultūras un līdera kompetenču pārskatīšanai. Arī darbiniekiem vadītāja prombūtne ir iespēja reflektēt par ikdienas darba dzīves organizāciju. Abām pusēm tā var būt mācībstunda.
Ir normāli, ja ir jāiegulda vairāk resursu vai nedaudz palēninās atsevišķi procesi, lēmumu pieņemšana, kamēr vadītājs vai jebkurš cits darbinieks ir prombūtnē. Tomēr, ja kaut kas apstājas pavisam, top skaidrs, ka visi lēmumi un uzņēmuma virzība turas uz viena cilvēka pleciem. Te pie vainas var būt deleģēšanas problēmas, neuzticēšanās saviem darbiniekiem, padoto nespēja vai nevēlēšanās izdarīt patstāvīgas un pārliecinošas izvēles. Īsāk sakot, bez vadītāja kolektīvs netiek galā, un tā visbiežāk nav darbinieku vaina.
Iebraukt var arī “otrā grāvī”. Komanda var piedzīvot sajūtu – bez priekšnieka mēs strādājam labāk (esam produktīvāki, mierīgāki, ir vairāk laika darbam). Te pie iespējamām “diagnozēm” atkal ir problēmas ar uzticēšanos, mikromenedžments, vadītāja radīta spriedze, slikta ikdienas organizācija, neefektīva ikdienas komunikācija, piemēram, laika tērēšana nevajadzīgās sapulcēs.
Cieņa un vadītāja piemērs
Atsevišķi es gribu pieminēt savstarpējās cieņas problēmu. Pat ja vadītājs ir apņēmies patiesi izolēties no darba jautājumiem atpūtas laikā, mūsdienās neviens nav nesasniedzams. Līdz ar to galvenais vairogs pret traucēšanu ir abpusēja cieņa un robežu ievērošana. Gaidīt, ka darbinieki netraucēs viņu atvaļinājumā, ja priekšnieks atļaujas zvanīt un sūtīt e-pastus ārpus darba laika, ir absurdi. Darbinieku attieksmi gan pret savu, gan kolēģu atpūtu ietekmē vadītāja piemērs.
Ja vadītājs strādā atvaļinājuma laikā, nav jābrīnās, ka darbinieki arī atkārto šo uzvedību. Piemēram, ASV veiktā aptaujā secināts, ka 20% darbinieku drīzāk nedosies atpūtā, ja vadītājs neizmanto savu atvaļinājumu. 3 Pastāv risks, ka darbinieki ir apmulsuši, ja, piemēram, personāla speciālisti mudina uzņēmuma darbiniekus izmantot atvaļinājumu pilnvērtīgi, bet vadītājs to nepraktizē.
Uzticēšanās sev un darbiniekiem
Iespējamas problēmas ar vadītāja uzticēšanos darbiniekiem parādās vairākos minētajos scenārijos. Te gan jāpiebilst, ka tas neattiecas uz visiem vadītājiem, pie tam, kā noskaidrots pētījumā, vadītāji kopumā vairāk uzticas cilvēkiem nekā citās pozīcijās nodarbinātie, un šāda personības iezīme arī rada lielāku iespējamību, ka persona kļūs par vadītāju. 4 Domāju, ka arī Covid-19 pandēmija ir palīdzējusi, praksē pierādot, ka padotos nav jāmenedžē nepārtraukti.
Var izrādīties, ka vadītājs neuzticas pats sev, nevis komandai. Reizēm aiz vadītāja šaubām par to, vai darbinieki tiks galā, ja viņš paņems atvaļinājumu, slēpjas bažas – vai viņš pats spēs tikt galā ar to, kas sekos pēc viņa atgriešanās. Tas ir jautājums par vadītāja personīgo atbildību un drosmi ieraudzīt arī savas pieļautās kļūdas.
Lai vai kādas problēmas atklātos, vadītāja atvaļinājums noteikti izmaksās lētāk nekā pieļautas smagas kļūdas krīzes brīdī. Dažām no minētajām “kaitēm” ārstēšana ir vienkāršāka un ātrāka, dažas liecina par būtiskām un sarežģītām problēmām, kuru risināšana nebūs raita, bet ir neatliekama, lai uzņēmums būtu gatavs lielākiem izaicinājumiem.
Neskatoties uz visiem individuālajiem labumiem, ko cilvēkam sniedz atpūta, vadītāja atvaļinājums ir nepieciešams ne tikai pašam, bet arī uzņēmumam. Te tikai daži iemesli, kāpēc organizācijai ir svarīgi, ka vadītājs dodas atvaļinājumā un ievēro atpūtas higiēnu:
- tas ir laiks, kurā pamanīt un pārbaudīt līderus kolektīvā;
- iespēja izvērtēt esošo pēctecības politiku;
- pārbaudīt uzņēmuma noturību;
- identificēt uzlabojamus procesus kultūrā un organizācijā;
- veicināt darbinieku iesaisti un apmierinātību ar darbu;
- parādīt, ka vadītājs uzticas saviem darbiniekiem, un nostiprināt savstarpējo cieņu;
- mazināt atkarību no vadītāja.
Vadītāja attieksme pret brīvdienām un uzvedība atvaļinājumā savā ziņā ir organizācijas līderu kvalitātes indikators. Ja vadītājam ir viegli atstāt uzņēmumu uz brīdi, un darbinieki tikpat viegli spēj ar visu tikt galā paši, tas praksē pierāda, ka līderi labi veic savus uzdevumus un ir izveidojuši patstāvīgu sistēmu – stipru un noturīgu uzņēmumu.
Ceļakāja pirms atvaļinājuma
Gatavojot šo rakstu, kādā “Reddit” foruma lapā izlasīju par skaistu pieredzi. Darbinieks netīšām nosūtījis e-pastu priekšniekam, jo aizmirsis, ka viņš ir atvaļinājumā. Uz to atnākusi automātiskās atbildes vēstule, kurā rakstīts: “Es visiem saku, lai neatbild uz e-pasta vēstulēm, kamēr ir atvaļinājumā, un tas attiecas arī uz mani. Ja tev vajag palīdzību ar lēmumu, es ticu, ka tu pats izdarīsi pareizo izvēli. Ja tā ir ārkārtas situācija, es vienalga ticu, ka tu pieņemsi pareizo lēmumu!” Komentāra autors pats šo pieredzi komentē: “Wow, patiesa uzticēšanās?” 5
Tieši tādu spēju “atslēgties” no darba kā šim vadītājam un tādu apziņu, ka priekšnieks uzticas, novēlu katrai komandai. Lai mierīga un kvalitatīva atpūta!
Izmantotie avoti:
1. Norstat Latvija. Atvaļinājumā, bet joprojām darbā: 63% strādājošo risina darba jautājumus arī brīvdienās: https://retv.lv/sabiedriba/atvalinajuma-bet-joprojam-darba-63-stradajoso-risina-darba-jautajumus-ari-brivdienas
2. Oliver Lee Bateman, Perceptyx. Research Finds Vanishing Vacations & Work That Follows Us Everywhere: https://blog.perceptyx.com/research-finds-vanishing-vacations-and-work-that-follows-us-everywhere
3. LiveCareer. LiveCareer Report: 59% of U.S. Workers Feel Uneasy Taking Time Off: https://www.livecareer.com/resources/pto-culture-crisis
4. Sabine Hommelhoff, David Richter. Refuting the cliché of the distrustful manager: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0263237316300652
5. Reddit. My boss went on vacation for two weeks and everything ran better without him: https://www.reddit.com/r/antiwork/comments/1ok01cc/my_boss_went_on_vacation_for_two_weeks_and