Šodienas mainīgajā darba vidē darbinieku labbūtība (wellbeing) kļuvusi par vienu no svarīgākajām prioritātēm uzņēmumu ikdienā. Pāreja uz attālinātu un hibrīda darbu, kā arī darbinieku jaunās prasības ir būtiski mainījušas priekšstatu par to, kas darba devējiem jādara, lai nodrošinātu labu pašsajūtu darba vietā. Ja agrāk pietika ar veselības apdrošināšanu vai darba korporatīvajiem pasākumiem, tad tagad jādomā daudz plašāk. 

Dažādi pētījumi apliecina, ka ieguldījumi darbinieku labbūtībā veicina lielāku darba ražīgumu, samazina ispēju, ka darbinieks pārtrauks darba attiecības un kopumā augstāku apmierinātību ar darbu. Uzņēmumi, kas mērķtiecīgi ievieš labbūtību veicinošas iniciatīvas, sākot ar ergonomisku darba vidi un elastīgu darba grafiku līdz atbalstam mentālajai veselībai un profesionālajai attīstībai, veido vidi, kurā darbinieki jūtas droši, novērtēti un iesaistīti. Kā norāda RigaComm, šādas iniciatīvas jau kļuvušas par būtisku nosacījumu uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt un noturēt darbiniekus.

Līdz ar to personāla vadītājiem ir nepieciešams pārskatīt līdzšinējās pieejas un ieviest daudzpusīgākus risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba ritmam. Tas nozīmē skatīt darbinieku labbūtību kā vienotu veselumu – fizisko un garīgo veselību, darba organizāciju, attiecību kvalitāti, drošības sajūtu un emocionālo stabilitāti. 

Kas ir wellbeing uzņēmumā?

Darbinieku wellbeing jeb labbūtība uzņēmumā ir par to, kā cilvēks jūtas savā darba vidē – fiziski, garīgi un emocionāli. Tā ietver visu, kas ietekmē darbinieka ikdienas pašsajūtu: darba vidi, attiecības ar kolēģiem, vadības attieksmi, darba organizāciju un iespēju savienot darbu ar privāto dzīvi.

Termini un definīcijas: labbūtība, labizjūta, labklājība

Latviešu valodā termins wellbeing tiek tulkots vairākos veidos:

  • Labbūtība – cilvēka kopējais veselības un pašsajūtas stāvoklis. (TehDico)
  • Labizjūta – emocionālā un psiholoģiskā labsajūta, kā cilvēks jūtas ikdienas situācijās.
  • Labklājība – plašāks jēdziens, kas ietver fizisko veselību, sociālo drošību, attiecības un finansiālo stabilitāti. (Letonika)

Gundega Dambe, LPVA valdes locekle, skaidro, ka darbinieku labklājība sastāv no vairākām daļām – fiziskās darba vides, psiholoģiskās vides, attiecībām ar kolēģiem, emocionālās stabilitātes un darba organizācijas. Šāds skatījums uzņēmumu vadītājiem palīdz saprast, kur tieši nepieciešami uzlabojumi un kā radīt darba vidi, kurā cilvēki jūtas labi un droši.

Wellbeing saikne ar darba vidi un organizācijas sniegumu

LPVA arī norāda, ka darbinieku labklājība sastāv no vairākām savstarpēji saistītām jomām:

  • Fiziskā labklājība – rūpes par savu ķermeni un veselību.
  • Intelektuālā labklājība – spēja domāt skaidri, analizēt situācijas un saprast “lielo bildi”, kā arī veidot domas, kas veicina labsajūtu.
  • Vides labklājība – izpratne par to, kā darbinieka ikdienas paradumi ietekmē apkārtējo vidi.
  • Profesionālā labklājība – gandarījums par darbu, jēgpilni pienākumi un pozitīva attieksme pret savu profesiju.
  • Sociālā labklājība – spēja veidot labas attiecības ar kolēģiem un veiksmīgi sadarboties.
  • Emocionālā labklājība – pašapziņa, iekšējais miers, optimisms un emocionāla stabilitāte.
  • Garīgā labklājība – personīgās vērtības, pārliecības un iekšējā līdzsvara izjūta.

Šāds skatījums palīdz uzņēmumiem labāk saprast, kurās jomās nepieciešami uzlabojumi. Tas arī atklāj, ka labklājība nav tikai par fizisku veselību – tā aptver visu cilvēku kopumā.

Darbinieku labbūtības galvenie faktori

Darbinieku labbūtību veido vairākas jomas, kas nosaka, kā cilvēks jūtas darbā ikdienā. Pie svarīgākajiem faktoriem pieskaita fizisko veselību, emocionālo drošību, attiecības ar kolēģiem un stabilitāti gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Labbūtību veicina arī pozitīvas emocijas, jēgpilns darbs un sajūta, ka darbinieks var sasniegt rezultātus un attīstīties.

Fiziskā labbūtība un veselība

Fiziskā labbūtība nozīmē rūpes par darbinieka veselību un komfortu. Daudzi cilvēkiem ir sēdošs darbs, tāpēc svarīgi nodrošināt ērtus krēslus, regulējamus galdus un labu apgaismojumu. Ilga sēdēšana un nepareiza poza rada nogurumu un sāpes, kas var ietekmēt darba spējas.

Uzņēmumi var palīdzēt, piedāvājot ergonomisku aprīkojumu, kustību pauzes, ieteikumus mājas darba vietas iekārtošanai un atbalstu fiziskām aktivitātēm. Ja darbinieks jūtas fiziski labi, viņš ir enerģiskāks un produktīvāks.

Psiholoģiskā labbūtība un emocionālā drošība 

Psiholoģiskā labbūtība ir saistīta ar mieru, stabilitāti un kontroli pār savu darba dienu. Liels darba apjoms, digitālais nogurums un ātrs darba temps var radīt stresu un izdegšanu. Tāpēc darba vietā svarīgi veidot vidi, kurā cilvēks jūtas sadzirdēts un atbalstīts.

Palīdz regulāras sarunas, atklāta komunikācija un vadītāji, kas spēj pamanīt pārslodzi. Daži uzņēmumi piedāvā konsultācijas, stresa vadības apmācības vai vienkārši aicina kolēģus runāt par savu pašsajūtu. Ja darbinieks jūtas emocionāli droši, viņš strādā ar lielāku atdevi un ir mazāk pakļauts izdegšanai.

Sociālā labbūtība – piederība 

Sociālā labbūtība nozīmē sajūtu, ka cilvēks pieder komandai un spēj labi sadarboties ar kolēģiem. Cilvēki, kuri jūtas pieņemti un novērtēti, strādā drošāk un ar lielāku motivāciju. Piederību veicina draudzīga atmosfēra, atklātas sarunas un iespēja kopīgi risināt uzdevumus. Komandas tikšanās, kopīgas aktivitātes un vienkārša ikdienas komunikācija palīdz uzturēt labas attiecības. Attālinātā darba gadījumā ir īpaši svarīgi uzturēt regulāru saziņu, lai cilvēki nejustos vieni.

Finansiālā un karjeras labbūtība

Finansiālā labbūtība nozīmē drošību par saviem ienākumiem. Ja cilvēks izjūt finansiālu spriedzi, tas ietekmē arī viņa pašsajūtu darbā. Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi izveidot pārskatāmu un saprotamu atalgojuma kārtību, kurā skaidri aprakstīts, pēc kādiem principiem veidojas algas mainīgā daļa. Darbiniekam jāzina, kas tieši nosaka piemaksas – vai tā ir personīgā darba kvalitāte, komandas kopējie rezultāti vai uzņēmuma izaugsme. Jo skaidrāki un godīgāki ir šie noteikumi, jo drošāk darbinieks jūtas un vieglāk saprot, kā viņa ieguldījums pārvēršas konkrētā atalgojumā.

Karjeras labbūtība ir sajūta, ka darbs ir jēgpilns un dod iespēju augt. Ja cilvēks redz savas attīstības iespējas un saņem atbalstu mācībās, viņš jūtas motivētāks un pārliecinātāks par saviem spēkiem. Skaidri karjeras mērķi un iespēja pilnveidoties palīdz darbiniekiem justies droši un novērtēti.

Kāpēc wellbeing ir jauns stratēģisks HR virziens? 

Šī pieeja balstās uz atziņām, ka laimīgi, veseli un motivēti darbinieki ir produktīvāki un radošāki, un, līdz ar to, ir svarīgi iekļaut wellbeing iniciatīvas kā galveno HR stratēģijas sastāvdaļu. Šis virziens tiek aktīvi īstenots ne tikai globāli atzītos uzņēmumos, bet arī vietējos tirgos, veidojot kultūru, kas ne tikai rūpējas par darbinieku profesionālajiem panākumiem, bet arī par viņu emocionālo, garīgo un fizisko labbūtību.

Jaunā pieeja iekļauj elastīgas darba iespējas, piemēram, hibrīda darbu, kas piedāvā darbiniekiem izvēles iespējas strādāt no mājām vai birojā atkarībā no viņu vajadzībām un uzdevumiem. Šāda iespēja ļauj labāk sabalansēt darbu un privāto dzīvi, kas savukārt veicina apmierinātību un produktivitāti.

Finansiālā un karjeras labbūtība 

Finansiālā drošība dod darbiniekiem mieru un pārliecību par savu nākotni, ļaujot koncentrēties uz darba pienākumiem. Uzņēmumu pienākums ir izskaidrot kā veidojas darbinieka alga, un piedāvāt papildu motivācijas, piemēram, bonusus vai elastīgus darba apstākļus.

Savukārt karjeras labbūtība veido stabilu pamatu profesionālajai izaugsmei. Darbiniekiem, kuri redz skaidras iespējas progresēt, attīstīt savas prasmes un iegūt jaunas kompetences, ir lielāka motivācija strādāt ar pilnu atdevi. Skaidri definēti mērķi, atbalsts mācībām un mentoru piedāvājums veicina darbam jēgu un palīdz sasniegt savu potenciālu. Tas, ka darbinieki var attīstīties un justies novērtēti, ir svarīgs priekšnoteikums ne tikai viņu personīgajai labbūtībai, bet arī uzņēmuma kopējai veiktspējai.

Saikne ar ilgtspēju un ESG 

Ilgtspēja un korporatīvā sociālā atbildība (ESG – Environmental, Social, Governance) ir kļuvušas par būtiskām prioritātēm mūsdienu uzņēmumos. Uzņēmumi, kas ievēro ESG principus, apņemas rūpēties par cilvēkiem un vidi. Tāpat kā vides ilgtspēja, darbinieku wellbeing ir ilgtermiņa ieguldījums. Uzņēmumi, kas investē darbinieku veselībā un attīstībā, rada ilgtspējīgu darba vidi, kas palīdz piesaistīt jaunus darbiniekus un uzlabot organizācijas reputāciju.

Nobeigums

Daži vadītāji var uzskatīt, ka par labbūtību darbā ir atbildīgs tikai pats darbinieks. Tomēr tas, ka uzņēmums domā par to un rīkojas ir ļoti svarīgi. Ja līdz šim labbūtība tika uzskatīta par papildus vērtību, ko piedāvā uzņēmumi, tad tagad tā praktiski ir obligāta prasība. Uzraugot darbinieku emocionālo, psiholoģisko un finansiālo līdzsvaru, uzņēmums veido ilgtermiņa attiecības ar konkrēto darbinieku. Darbinieki rezultātā ir motivēti būt daļa no uzņēmuma, piedāvājot savu potenciālu un radošumu.